mazdēls, pa vasaru ciemos atbraucis pastāstīja, ka vidusskolā viņa klasē vairāki bērni sistemātiski lieto alkoholu un narkotikas un ballītēs mēģina pierunāt lietot arī viņu. bet kad viņš par to ieminējies klases audzinātājai, tad viņa nosarkusi ka vēzis un atrunājusies "kurš nu katram var līdzi izskraidīt" un "vai nu tik traki būs".

viņš man parādīja pēdējo mēnešu Twitter publiskos ierakstus kur redzams, ka uzdarbojas vesels slānis aģitētāju PAR NARKOTIKĀM, kas labprāt iesaistās sarunās, piedāvā informāciju kas un kā, un bagātīgi daļas ar savu pieredzi un pat saitēm uz narkomānu-narkodīleru tīkla lapām. vārdu sakot, visa tā narkotiku padarīšana tiek iztēlota par baltu un pūkainu un nevainīgu nodarbi. lietotāji ir bez kādas vainas, bet ražotāji tieši otrādi -dara labu darbu.

šajā blicē darbojas sabiedrībā pazītami ļaudis, mediju un izklaides nozares darbinieki Jurģis Liepnieks, Juris Kaža, Mičulis un arī vairāki anonīmie profili.vai tiešām šāda aktīva propoganda jauniešu auditorijā atbilst valsts interesēm?

ja valsts no vienas puses ķer un soda narkotiku ražotājus, bet no otras puses sabiedriskajā telpā notiek aktīva narkotiku propoganda, tad problēma kļūst neatrisināmā. kā caurā sietā ūdeni nesot. aldis